bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Genesis 34
Genesis 34
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 33
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 35 →
1
Dīna, Leas meita, ko tā bija Jēkabam dzemdējusi, iznāca laukā, lai satiktos ar tās zemes meitām.
2
Un viņu ieraudzīja Šehems, hivieša Hamora dēls, tās zemes vadonis, un viņš viņu ņēma, gulēja ar viņu un pazemoja viņu.
3
Un viņa dvēsele pieķērās Dīnai, Jēkaba meitai, un viņš mīlēja meiteni un runāja ar to maigi.
4
Šehems teica savam tēvam Hamoram: “Ņem man to meitēnu par sievu!”
5
Un Jēkabs uzzināja, ka viņš padarījis nešķīstu viņa meitu Dīnu, bet viņa dēli bija laukā pie lopiem, un Jēkabs klusēja, kamēr tie pārnāk.
6
Hamors, Šehema tēvs, aizgāja pie Jēkaba, lai ar viņu runātu.
7
To uzzinājuši, no lauka pārnāca Jēkaba dēli, un viņi sadrūma un stipri dusmojās, jo viņš bija nodarījis kaunu Israēlam – gulējis ar Jēkaba meitu, bet tā nedara!
8
Un Hamors runāja ar viņiem: “Mana dēla Šehema dvēsele ir pieķērusies jūsu meitai! Dodiet jel to viņam par sievu!
9
Saprecieties ar mums: savas meitas dodiet mums un mūsu meitas ņemiet sev!
10
Dzīvojiet kopā ar mums, un visa zeme būs jūsu priekšā. Dzīvojiet, pērciet to un ņemiet sev īpašumā!”
11
Un Šehems teica viņas tēvam un viņas brāļiem: “Lai jel es gūstu jūsu vēlību, un, ko jūs man teiksiet, to es došu!
12
Prasiet man krietni daudz izpirkuma un dāvanu, un es došu, ko jūs man teiksiet, bet tikai dodiet man to meiteni par sievu!”
13
Bet Jēkaba dēli atbildēja Šehemam un Hamoram ar viltu, jo viņš bija padarījis nešķīstu viņu māsu Dīnu,
14
un viņi teica: “Mēs nevaram tā darīt – dot mūsu māsu vīram, kam priekšāda, jo tas mums ir apsmiekls!
15
Tikai šādi mēs varam jums piekrist – ja jūs kļūstat tādi paši kā mēs, ja tiek apgraizīti visi jūsu vīri!
16
Tad mēs dosim jums savas meitas, gan ņemsim sev, gan dzīvosim pie jums, un mēs būsim viena tauta.
17
Bet, ja jūs mums neklausīsiet un neapgraizīsieties, tad mēs ņemsim savu meitu un aiziesim!”
18
Un viņu vārdi patika gan Hamoram, gan Šehemam, Hamora dēlam.
19
Un puisis nevilcinājās to darīt, jo kāroja Jēkaba meitu – viņš sava tēva namā tika godāts visvairāk.
20
Hamors un viņa dēls Šehems nāca pie savas pilsētas vārtiem un runāja ar pilsētas vīriem:
21
“Tie vīri ir mums labvēlīgi, lai viņi mīt šai zemē un pērk to, un zeme, re! – varen plaša viņu priekšā! Mēs ņemsim sev par sievām viņu meitas un mūsu meitas dosim viņiem!
22
Taču tikai ar vienu nosacījumu šie vīri piekrīt dzīvot kopā ar mums – ja mēs būsim kā viena tauta, ja mēs apgraizīsim visus savus vīrus, tāpat kā viņi ir apgraizīti!
23
Viņu ganāmpulki, viņu manta un visi viņu lopi – vai tie nebūs mūsu? Tikai piekritīsim viņiem, un tie dzīvos kopā ar mums!”
24
Un Hamoram un viņa dēlam Šehemam paklausīja visi, kuri iet pa viņa pilsētas vārtiem, un tika apgraizīts ik vīrs, katrs, kas iet pa viņa pilsētas vārtiem.
25
Taču trešajā dienā, kad tie cieta sāpes, notika tā – divi Jēkaba dēli, Šimons un Levī, Dīnas brāļi, ņēma savus zobenus, un viņi bez bailēm gāja uz to pilsētu un apkāva visus vīrus.
26
Viņi nokāva ar zobenu Hamoru un viņa dēlu Šehemu, un viņi paņēma Dīnu no Šehema mājas un aizgāja.
27
Jēkaba dēli nāca pār nokautajiem un izlaupīja pilsētu, jo viņu māsa bija padarīta nešķīsta.
28
Viņi paņēma visu: avis, vēršus, ēzeļus, visu, kas bija pilsētā un uz lauka,
29
un visu viņu bagātību! Visus viņu bērnus viņi sagūstīja un nolaupīja un visu, kas bija namos!
30
Tad Jēkabs teica Šimonam un Levī: “Jūs mani esat iegrūduši nepatikšanās, darījuši man kaunu pie šīs zemes iemītniekiem, kanaāniešiem un periziešiem, bet man ir maz ļaužu – nu viņi sapulcēsies pret mani un sakaus mani un būšu postā es un mans nams!”
31
Bet viņi teica: “Vai kā ar mauku viņam darīt ar mūsu māsu?!”
← Chapter 33
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 35 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50