bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Job 20
Job 20
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 19
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 21 →
1
Cofars no Naamas viņam atbildēja, sacīdams:
2
“Patiesi, manas bažas liek man atbildēt nemiera dēļ, kas manī.
3
Rājienu dzirdu, kas mani aizvaino! Mans gudrības gars palīdzēs atbildēt.
4
Vai nezini – kopš laikiem ir tā, kopš cilvēks likts virs zemes,
5
ka ļaundaru gaviles tik tepat, ka bezgoža līksmība tikai mirkli!
6
Kaut viņa dižums līdz debesīm sniedz un viņa galva mākoņus skar,
7
kā paša mēsls uz mūžiem tas zudīs, kas viņu pazinis, teiks: kur šis ir?
8
Kā sapnis tas aizlidos – to neatradīs, kā nakts rēgs tas izgaisīs!
9
Acs, kas to redzēja, to vairs neskatīs, viņa mājvieta to vairs neredzēs.
10
Nabagiem glaimos viņa dēli, paša rokām tam manta būs jāatdod!
11
Vēl jaunības spēka pilni tam kauli, bet līdz ar viņu tas pīšļos aizies.
12
Kaut salda viņa mutē negantība, kaut viņš bēdzina to zem mēles,
13
sargā un neatdod, glabā to savā mutē,
14
maize tam iekšās pārvērtīsies – par čūsku žulti tā kļūs viņa miesās!
15
Cik mantas šis norijis, tikpat izvems, – no viņa vēdera izraus to Dievs,
16
čūsku indi viņš zīdīs, nonāvēs viņu odzes mēle,
17
neieraudzīs viņš straumes – upes un strautus, kur medus un krējums!
18
Ko guvis, to atdos, – vis neaprīs, mantu, ko iemainījis, vis nebaudīs,
19
jo viņš apspieda, atstūma nabagos, namu sev ņēma, ko nav cēlis,
20
viņa vēders nezināja miera, no viņa kārības nekur tverties.
21
Nekas neglābās no viņa rijības – tādēļ nepaliks viņam labums!
22
Kad visa papilnam, jau ciešanas klāt – grūtdieņu rokas stiepjas pēc viņa!
23
Lai pilns tiek tam vēders, viņš tam uzsūtīs savu dusmu svelmi – kā lietu to izlies viņa iekšās!
24
No dzelzs asmens tas bēg, vara loks to ķer:
25
izvelk tam, no muguras iznāk, šautra tam no aknām iznāk! Briesmas pār viņu!
26
Tumsa gaida uz viņa mantu, neviena nekurta uguns to aprīs, kas paliks viņa teltī – tas izkūpēs!
27
Debesis atklās viņa vainu, un zeme sacelsies pret to,
28
zudīs, kas iekrāts tā namā, – viņš aizrauts viņa dusmu dienā.
29
Tāds ļaundara guvums no Dieva – mantojums, kuru tam lēmis Dievs!”
← Chapter 19
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 21 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42