bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Job 29
Job 29
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 28
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 30 →
1
Ījabs turpināja savu runu, sacīdams:
2
“Kaut es būtu kā senos mēnešos, kā dienās, kad Dievs mani sargāja,
3
iededza savu gaismekli virs manas galvas, viņa gaismā es staigāju tumsā!
4
Kad man bija ražas laiks un pār manu telti Dieva padoms,
5
kad vēl Visuvarenais bija ar mani un mani bērni ap mani,
6
kad mazgājās pienā mani soļi un pat klints man izverda eļļu!
7
Kad iznācu pilsētas vārtos, kad laukumā iznācu sēdēt,
8
puiši redzēja mani un slēpās, vecie cēlās un palika stāvam,
9
augstmaņi mitējās runāt un plaukstu lika uz mutes,
10
apklusa diženo balsis, mēle tiem lipa pie aukslējām.
11
Ļaudis dzirdēja un slavēja mani, ļaudis redzēja un godāja mani!
12
Es glābu nabagu, kas brēc, bāreni, kam palīga nav,
13
kas postā, svētīja mani, atraitnes sirdi es ielīksmoju.
14
Taisnībā tērpos, tā ģērba mani, kā galvauts un mētelis bija mans spriedums,
15
aklajam es biju acis, un klibajam kājas es biju.
16
Tēvs es biju nabagiem, un svešo sūdzības es izskatīju.
17
Netaisnā dzerokļus es sadragāju, no zobiem tam izrāvu laupījumu.
18
Teicu: vecumā nomiršu es, kā smilšu būs manu dienu,
19
manas saknes ūdenī sniedzas, rasa nakšņo man zaros,
20
mans gods allaž jauns, uzvilkts loks man rokā.
21
Manī klausījās visi un gaidīja, klusējot mana padoma cietās.
22
Kad biju runājis, tie mitējās! – pār tiem ritēja mani vārdi.
23
Kā lietu tie gaidīja mani, kā pavasara negaisā pleta muti,
24
kad uzsmaidīju, tie pat neticēja, baidījās aptumšot manu vaigu.
25
Es tiem rādīju ceļu, kā ķēniņš sēdēju pulka vidū, kā bēdīgo mierinātājs.
← Chapter 28
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 30 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42