bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Job 34
Job 34
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 33
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 35 →
1
Un Ēlīhu runāja vēl:
2
“Klausieties, gudrie, manus vārdus, zinātāji, sadzirdiet mani,
3
jo vārdus pārbauda auss, tāpat kā aukslējas izbauda garšu.
4
Spriedīsim tiesu paši vien, kopā lemsim, kas labs.
5
Jo Ījabs teica: es esmu taisns! Sagrozījis Dievs manu tiesu,
6
kaut man taisnība, par meli sauc, sāpīgi vaino, kaut es bez vainas! –
7
Kur vēl redzēts tāds kā Ījabs? Zaimus kā ūdeni dzer,
8
ar ļaundariem pinas, kopā iet ar negantniekiem
9
un saka: tas neko nedod, ja cilvēks pēc Dieva kāro! –
10
Tad, prātnieki, uzklausiet mani: tālu no Dieva negantība un ļaunums no Visuvarenā!
11
Par darbiem viņš cilvēkam maksā, pēc kā šis dzenas, to atrod.
12
Tik tiešām, Dievs nedara ļaunu, un Visuvarenais neapvērš tiesu!
13
Kas viņam uzticēja zemi, kas viņam nodeva debesloku?
14
Ja iedomātos viņš savā sirdī atpakaļ paņemt garu un dvašu,
15
tūdaļ iznīktu visa radība un cilvēks tiktu atpakaļ pīšļos.
16
Ja jums prāts, tad klausieties nu, tad ausieties manos vārdos.
17
Kas pats vairās tiesas, nu grib citus siet! Vai diženo Taisno tu grasies vainot?
18
Kas ķēniņam saka: bezgodis tāds! – un augstmanim: tu, ļaundaris! –
19
Kurš gan dižkungu pusē nenostājas un bagātos netur augstāk par nabagiem? – visi tie veidoti viņa rokām!
20
Piepeši mirst, nakts vidū meimurodami ļautiņi aiziet, varenais nogrūsts – tak ne ar roku!
21
Jo viņa acis redz cilvēka ceļus, viņš nomana visus tā soļus.
22
Nav tumsas, ne melnuma nav, kur ļaundariem slēpties,
23
jo viņš nevienam vēl nav nolicis laiku, kad pie Dieva jānāk uz tiesu!
24
Dižos viņš satriec pat nejautājis, noliek citus to vietā,
25
jo viņš to darbus zina, naktī tos sagrauj, tie sabirst,
26
kā ļaundarus tos šausta, visiem redzot, –
27
tos, kuri pārstāja sekot viņam un viņa ceļus neņēma vērā.
28
Tad sasniedza viņu bēduļu klaigas, nabagu vaimanas viņš sadzirdēja.
29
Ja viņš klusēs – kas sūdzēs viņu, ja slēps vaigu – kas viņu pamanīs? Gan tautu, gan cilvēku viņš vēro,
30
lai nevalda bezgodis, lai nesien tautu cilpās!
31
Vai tu sacīsi Dievam: sodīts esmu, vairs tā nedarīšu,
32
ko pats neredzu, māci tu man – ja ļaunu es darījis, tad vairs nedarīšu? –
33
Vai viņš samaksās, cik tev tīk, vai teiks: lem tu, nevis es, cik gribi, tik prasi!
34
Sirdī zinīgie pasacīs man un gudrais, kas klausījies mani:
35
aplami runā Ījabs, viņa vārdiem līdz gudrībai tālu!
36
Gribu, lai Ījabu tiesā līdz galam – ko šis liecina par grēciniekiem,
37
ko vairo vainu ar jaunu grēku, mūsu priekšā pat plaukstas sit, runā un runā pret Dievu!”
← Chapter 33
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 35 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42