bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Job 32
Job 32
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 31
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 33 →
1
Tad šie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, jo viņš bija pārliecināts par savu taisnību.
2
Bet nu iedegās dusmās Ēlīhu, būzieša Barahēla dēls no Rāmas dzimtas. Viņš iedegās dusmās uz Ījabu, ka šis taisnāks par Dievu,
3
un iedegās dusmās arī uz viņa trim draugiem, ka šie nerod atbildēt un attaisno Ījabu.
4
Bet Ēlīhu vilcinājās Ījabu uzrunāt, jo šie bija par viņu gados vecāki.
5
Kad Ēlīhu redzēja, ka šie trīs vīri nerod atbildi, viņa dusmas iekvēlojās.
6
Tad Ēlīhu, būzieša Barahēla dēls, sacīja: “Jauns es gados, bet veči jūs, tādēļ kaunējos un baidījos klāstīt jums savu prātu!
7
Spriedu – lai mūžs lemj, kam gadu daudz, tas lai gudrību māca.
8
Tomēr tas gars, kas cilvēkā ir, un Visuvarenā dvaša – tie dod saprašanu!
9
Neba vecumam veiklāks prāts, nedz vecie sapratīs tiesu,
10
tādēļ saku: klausieties mani, klāstīšu jums savu prātu, patiesi!
11
Redzi, es gaidīju jūsu runas, klausījos jūsu saprātībā, kamēr jūs meklējāt vārdus,
12
uz jums raudzījos, un redzi – nav starp jums tāda, kas Ījabam iebilst spēj un atbildēt viņa runām!
13
Tik nesakiet: te ir gudrība! – Dievs viņu pārspēkos, neba cilvēks!
14
Ne ar mani runāja šis, ne jūsu vārdiem šo atspēkošu!
15
Tie nu mulst un vairs neatbild, vārdi tos pametuši!
16
Ko man gaidīt? Tie nerunā, tie stāv un vairs neatbild!
17
Tad, patiesi, sacīšu savu sakāmo, klāstīšu jums savu prātu, patiesi,
18
jo vārdi pārpilda mani, gars man sprindzina rumpi,
19
redzi, mans rumpis kā spundēts vīns, kā jauns vīna maiss – tūlīt plīsīs! –
20
runāšu, lai man kļūst vieglāk, atvēršu lūpas un atbildēšu!
21
Nevienam vaigu es negriezīšu, nevienam es nelišķēšu,
22
es nemaz neprotu lišķēt! – tūliņ paņemtu mani mans Radītājs.
← Chapter 31
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 33 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42