bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
/
Job 30
Job 30
Latvian NLB (New Latvian Inter-Confessional Bible)
← Chapter 29
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 31 →
1
Bet nu par mani smej gados jaunāki, kuru tēvus es nelaistu pat pie saviem ganu suņiem!
2
Kam man viņu roku spēks – dūša tos pametusi!
3
Badā un postā izdiluši pa smilgainēm klaiņā, vakara tumsā pa kaltušu zemi un smilšņām.
4
Gar krūmiem sālszāli plūc, irbuleņu saknes tiem maize,
5
no visiem tie padzīti, kā zagļiem tiem nopakaļ pakliedz,
6
gravās tiem jādzīvo, klintīs un zemes dobuļos,
7
pa krūmiem tie brēkā, zem dadžu lapām barā spiežas,
8
nejēgu dēli, bezgožu dēli, notramdīti no zemes!
9
Nu par mani tie trallina, ap mani tie mēles trin! –
10
niecina mani un turas nost, manā priekšā nekaunas spļaudīt!
11
Grožus izrāvuši, laužņus izspļāvuši man priekšā!
12
Pa labo roku plukatas stāj, kāju man priekšā liek, sataisa postam pie manis ceļu!
13
Tie izposta manu taku, nelaimē iegrūž, neviens tos neaptur!
14
Pa platu plaisu tie uzbrūk, pār drupām virsū veļas
15
šaušalas mani lenc, kā ar vēju mana godība aizrauta, kā mākonis mans glābiņš aizpeld.
16
Nu mana dvēsele iztek, posta dienas ap mani nāk,
17
nakts man kaulus plēš, tie nemaz neguļ, kas mani grauž!
18
Ar lielu spēku mans ģērbs ir savilkts, kā apkakle kaklu sažņaudz,
19
viņš met mani mālos, topu līdzīgs pīšļiem un pelniem.
20
Es brēcu uz tevi, tu neatbildi, stāvu, bet tu tik noraugies!
21
Par varmāku tu esi man kļuvis, ar stipru roku tu vajā mani.
22
Tu pacel mani un vējā nes, purini mani vētrā.
23
Zinu, nāvē tu sūtīsi mani – namā, kur nonāk ik dzīvais.
24
Vai gruvešos nosviestais nestieps rokas, vai postā pamestais nebrēks?
25
Vai es par grūtdieņiem neraudāju, vai neskumu dvēselē nabagu dēļ?
26
Es meklēju labu, bet nāca ļauns, es gaidīju gaismu, bet uznāca tumsa.
27
Iekšas man kūsā un nerimst, klāt man posta dienas!
28
Melni man vaigi, bet ne dēļ saules; sapulcē pieceļos un brēcu!
29
Tagad esmu šakāļiem brālis un draugs tuksneša putniem.
30
Āda man metas melna, kauli man karstumā plēn.
31
No manas cītaras žēlabas skan, no stabules – raudu balss!
← Chapter 29
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 31 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42