bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Job 11
Job 11
Latvian LTV 1965
← Chapter 10
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 12 →
1
Tad naamatietis Cofars pārņēma runu un sacīja:
2
„Vai šī vārdu plūsma lai paliek bez atbildes, un vai lai šim valodīgajam vīram būtu taisnība?
3
Vai lai tavas bezjēgas valodas dēj vīri klusē, ka tu vari izteikt apvainojumus, un nevaid, kas tevi apkaunina?!
4
Tu gan apgalvo: Mana mācība ir skaidra, un Tavās acīs es biju šķists!
5
Bet kā būtu, ja Dievs kādu vārdu pasacītu, un ja Viņš savas lūpas atvērtu pret tevi?
6
Tad Viņš gan tev atklātu gudrības un atziņu apslēptos dziļumus, cik vispusīgi tie ir īstu zināšanu ziņā, tad tu saprastu, ka Dievs nepieskaita tev par ļaunu vēl visus tavus grēku parādus!
7
Vai tad tu vari izprast Dieva apslēptos dziļumus vai pacelties līdz paša Visuvarenā pilnībai?
8
Tās ir tik augstas kā debesis, —ko tu tur sasniegsi? Dziļākas nekā elle, cik tālu tur sniedzas tavas zināšanas?
9
Tās garums ir gajrāks nekā zeme; tās platums platāks nekā jūra.
10
Kad Viņš uzbrūk un gūsta un sauc kādu tiesas priekšā, kas Viņam to liegs?
11
Taisni Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, pat neveltīdams tai sevišķu uzmanību.
12
Te jau pat tukšgalvim jākļūst prāta pilnam, un pat mežēzeļa kumeļam jāpārdzimst par cilvēku.
13
Ja nu tu pats savu sirdi saved kāi tībā un gribētu plaši izplēst savas rokas pret Viņu,
14
Ja tu ļaunumu ar savu paša spēku turi tālu nost no sevis, un ja tu savā teltī nedod vietas nekādai netaisnībai,
15
Tad tādā brīdī tu gan savu seju bez vainas apziņas varētu pacelt, tu stāvētu nesatricināms kā no vapa izliets, tev ne no kā nebūtu jābīstas,
16
Jo tad tu aizmirstu savas grūtības un ciešanas un atminoties tās tev šķistu kā ūdens, kas aiztecējis.
17
Un tava dzīve tev būtu gaišāka nekā pusdiena, un ja tevi kādreiz apņemtu tumsa, tā būs kā rīta gaisma.
18
Tu būsi iepriecināts ar to, ka tev vēl ir cerība, un, apskatoties visapkārt, tu jutīsies atbrīvots no bēdām un rūpēm, un tu varēsi mierīgi dusēt.
19
Tā tu gulēsi, un neviena nebūs, kas tevi izbiedē, un daudzi meklēs tavu atbalstu un tev glaimos.
20
Bet bezdievīgo acis izīgs: patvē-rums tiem iet bojā, un viņu cerība uz dzīvi iznīkst, un vienīgā cerība paliek—izlaist garu!“
← Chapter 10
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 12 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42