Job 38

Latvian LTV 1965

← Chapter 37 Jump to: Chapter 39 →

1Un tas Kungs no tuksneša vētras mākoņa atbildēja ījabam un sacīja:

2„Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kupiem nav jēgas?

3Celies, apjoz kā varonīgs cīnītājs savus gurnus, tad Es tev jautāšu, bet tu Man atbildi!

4Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts!

5Kas ir noteicis tās samērus—tu laikam to zini? —Vai kas pāri tai ir izstiepis mērauklu?

6Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti, vai kas ir licis tās stūpa akmeni,

7Tad, kad visas rīta zvaigznes kopā priekā dziedāja un visi Dieva dēli gavilēja?

8Un kas noslēdza jūpu ar stipriem vārtiem, kad tā, dzīvi burbuļodama, izplūda ārā no savas mātes klēpja,

9Tolaik, kad Es mākoņus tai izveidoju par tērpu un ietīstīju to tumsā it kā tinamos autos?

10Kad Es tai noteicu savu nolikto robežu un pieliku šai robežai aizšaujamās bultas un durvis

11Un teicu: Līdz šai vietai tu plūdīsi, bet nc tālāk, un šeit lai norimst tavi lepnie viļņi!

12Vai tu savās mūza dienās jebkad esi pavēlējis aust rītam vai rīta gaismai ierādījis savu vietu,

13Lai tā aptvertu visas zemes malas un lai bezdievīgie tiktu aizbaidīti prom no tās?

14Zeme pati tad pilnīgi pārvēršas līdzīgi vaskam zem zīmoga, un viss izliekas tad kā goda tērpā.

15Bet bezdievīgiem tiek tās gaisma atrauta, un sitienam paceltais elkonis tiek salauzts gabalos.

16Vai tu jebkad esi nonācis pie jūpas iztekas, vai ari pastaigājies pa pasaules jūpu tumšākajām dzelmēm?

17Vai tavā priekšā ir kādreiz vērušies vaļā nāves vārti, un vai tu esi redzējis ieeju ēnu valsti?

18Vai tu esi aptvēris ar savām acīm bezgalīgos zemes plašumus? Pasaki, ja vien tu visu to zini!

19Kur ir ceļš, kas ved uz gaismas mājokļiem, un kur ir tumsas mītne,

20Ka tu tumsu spētu novest tās novadā un ka tu tik labi pārzinātu tekas uz tās mājām?

21Tu jau to laikam droši vien zini, jo tai laikā tu jau biji piedzimis, un tik liels ir tavu mūža dienu skaits!

22Vai tu esi varējis noiet līdz attālākām sniega krātuvēm, un vai tu esi apskatījis krusas krājumus,

23Kādus Es esmu savācis piemeklējumu laikiem, cīņas un kapa dienām?

24Kur tad ir ceļš turp, kur gaisma dalās, un no kurienes pa visu zemi izplatās austrumu vējš?

25Kas izrāva lietus plūsmām notekas un ierādīja ceļu pērkona strēlei,

26Lai lietus lītu pār zemi, kupā nav ļaužu, pār klajumu, —kur arī nav nevienas dzīvas dvēseles,

27Lai bagātīgi piesātinātas ar veldzi kļūtu postašas un tuksnesis un lai liktu no jauna tanī augt zaļam zelmenim?

28Vai lietum ir tēvs? Un kas ir tas, kas dzemdina rasas pilienus?

29No kuļra mātes klēpja ir cēlies ledus, un kas licis rasties debesu sarmai,

30Kad kā akmeņi sastingst ūdeņi un viļņu spogulis saslēdzas kopā par cietu vāku?

31Vai tu sēji kopā gaišām saitēm Sietiņa zvaigznes, un vai tu raisīji vaļā Oriona zvaigžņu jostu?

32Vai tu liec parādīties Zodiaka tēliem pareizā laikā, un vai tu vedi Lielo Lāci kopā ar viņa mazuļiem?

33Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi?

34Vai tu vari likt savai balsij pacelties līdz pat padebešiem, tā ka straumēm līstošs lietus tevi pilnīgi pārklātu?

35Vai tad tu izsūti zibeņus, ka tie dodas savās gaitās un tad tev atkal paziņo: „Redzi, še mēs esam?

36Kas gan ir ielicis mākoņu slāņos gudrību, vai kas ir gaisa veidojumam piešķīris saprātu?

37Kas gan ar savu paša gudrību spēj izskaitīt pūkainos mākoņus, un kas liek izlietics pār zemi debess ūdens tvertnēm,

38Kad viss zemes virsus ir sacietējis kā metalla lējums un visas zemes pikas un pītes ir cieši sasaistījušās kopā?

39Vai tu vari iet lauvas mātes vietā medīt laupījumu un apmierināt lauvēniem plēsoņu izsalkumu,

40Kad tie paši, sarāvušies un saduguši, tup savās alās vai arī, ievilkušies biezoknī, guļ glūnēdami?

41Kas tad krauklim sagādā barību, kad viņa mazuļi jo žēli ķērc pēc Dieva palīdzības, kad tie aiz pārtikas trūkuma klīst apkārt un klīzdami pagurst, būdami jau tuvu nāvei?“

← Chapter 37 Jump to: Chapter 39 →