bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Job 42
Job 42
Latvian LTV 1965
← Chapter 41
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
1
Un ījabs atbildēja tam Kungam un sacīja:
2
„Es zinu, ka Tu visu spēj, un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms.
3
Kas tad ir bijis tas, kas bez zināšanām aptumšojis Dieva padomu? Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes par lietām: tās man bija pārāk brīnišķīgas parādības, un tās izprast man nebija iespējams.
4
Ak klausi, lūdzams, mani, jo es gribu runāt; es gribu Tevi jautāt, —Tu atbildi man un pamāci mani!
5
Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!
6
Tāpēc atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos.“
7
Un notika pēc tam, kad tas Kungs šos vārdus bija ījabam sacījis, tad tas Kungs sacīja temanietim Ēlifasam: „Mana dusmu kvēle ir iedegusies pret tevi un taviem divi draugiem, jo jūs neesat par Mani runājuši pienācīgā kārtā, —ne tā, kā mans kalps ījabs.“
8
Un tagad, —izraugiet sev septiņus vēršus un septiņus aunus un ejiet pie mana kalpa ījaba un upurējiet kā dedzmāmo upuri jusu pašu labā, un mans kalps ījabs par jums lai aizlūdz, jo tikai viņa dēļ. Es negribu ļums ar ļatrnu atmaksāt par jūsu muļķīgo neprātību, jo jūs neesat par Mani pienācīgā kārtā izteikušies, ne tā, kā mans kalps ījabs.“
9
Un tad temanietis Elifass, šuachietis Bildads un naamatietis Cofars nogāja un darīja tā, kā tas Kungs bija viņiem ieteicis. Un tas Kungs uzlūkoja ījabu un ievēroja viņa par saviem draugiem teiktos aizlūgumus.
10
Un tas Kungs novērsa ījaba likteņa piemeklējumu un atjaunoja viņa agrāko labklājību, kad viņš bija aizlūdzis savu draugu labā, un tas Kungs piešķīra ījabam divkārt to, kas vien bija tam piederējis.
11
Un tad pie viņa atnāca sērst visi viņa brāļi un visas viņa māsas un visi viņa pazīstamie, kādi iepriekš bija bijuši, —un tie ar viņu kopā ēda maizi viņa namā, un tie izteica viņam līdzjūtību un viņu iepriecināja visās tais nelaimēs, kādām tas Kungs bija licis nākt pār viņu. Un ikviens no viņiem deva tam vienu kešitu un ikkatrs vienu zelta gredzenu.
12
Un tas Kungs svētīja ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu; un viņam piederēja—četrpadsmit tūkstoši sīklopu, un seši tūkstoši kamieļu, un tūkstotis jūgu vēršu, un tūkstoš ēzeļu mātes.
13
Un viņam dzima no jauna septiņi dēli un trīs meitas.
14
Un viņš nosauca pirmās meitas vārdu—Jemina, otras vārdu—Kecija, bet trešās vārdu—Keren-Hapūcha,
15
Un visā zemē nevarēja atrast tik skaistas sievietes, kādas bija ījaba meitas. Un viņu tēvs iedalīja tām dzimts īpašumu viņu brāļu vidū.
16
Un pēc tam ījabs nodzīvoja simts četrdesmit gadus, un viņš pieredzēja ir savus bērnus, ir savus bērnu bērnus—četrus augumus.
17
Un ījabs nomira vecs un padzīvojis gana gadu.
← Chapter 41
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42