bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Job 2
Job 2
Latvian LTV 1965
← Chapter 1
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 3 →
1
Un notika kādu dienu, ka Dieva dēli nāca, lai nostātos tā Kunga priekšā, un tad viņu starpā ienāca Sātans, lai ari nostātos tā Kunga priekšā.
2
Un tas Kungs sacīja Sātanam: „No kurienes tu nākdams?“ Un Sātans atbildēja tam Kungam: „Es klejoju apkārt pa zemes virsu un to pārstaigāju.“
3
Un tas Kungs sacīja Sātanam: „Vai tu esi piegriezis vērību manam kalpam ījabam, ka nav neviena tāda, kāds ir viņš, virs zemes? Viņš ir sirdsskaidrs un taisns vīrs; viņš bīstas Dievu un vairās no ļauna. Vēl arvien viņš stipri turas pie savas dievbijības, kaut arī tu Mani pret viņu esi musinājis un skubinājis viņu nepamatoti padarīt nelaimīgu.“
4
Un Sātans atbildēja tam Kungam un sacīja: „Adu pret ādu, jo visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību.
5
Es deru, ja Tu savu roku izstieptu un ar sāpēm viņa kaulus un viņa miesas aizkartu, ka viņš tad tiešām atklāti no Tevis atsacīsies!“
6
Tas Kungs sacīja Sātanam: „Redzi, viņš ir tavā varā, bet sargi viņa dzīvību!“
7
Tad Sātans aizgāja no tā Kunga un piemeklēja ījabu ar visai ļaundabīgiem augoņiem no viņa kāju pēdām līdz viņa matu galiem.
8
Viņš sev paņēma šķembu, lai ar to kasītos, un apsēdas pats pelnos.
9
Un viņa sieva tam sacīja: „Vai tu stipri vēl turies pie savas dievbijības? Atsaki Dievam un mirsti!“
10
Bet viņš tai sacīja: „Tava runa ir gluži tāda kā nelgu sievu rīmas! Ja mēs esam no Dieva labu saņēmuši, kā tad lai mēs arī nesaņemam ļaunu?“ Visos šais piemeklējumos Ijabs ar savām lūpām tomēr nenogrēkojās.
11
Kad trīs ījaba draugi dzirdēja par šo nelaimi, kāda pār viņu liktenīgi bija nākusi, tie sataisījās ceļam, ikviens no savas dzīves vietas, —temanietis Ēlifass, šuachietis Bildads un naamatietis Cofars. Un tie vienojās savā starpā kopā noiet pie ījaba, lai viņu pažēlotu un mierinātu.
12
Un tie pacēla savas acis no tālienes, bet tie viņu vairs nepazina. Tad tie pacēla savas balsis un raudāja. Un tie katrs saplēsa savu virsvalku un kaisīja putekļus no zemes uz savām galvām, tos uzmezdami pret debesīm.
13
Un tie nosēdēja pie viņa zemē septiņas dienas un septiņas naktis; neviens no tiem ar viņu nerunāja ne vārda, jo tie redzēja, cik pārmērīgi smagas bija viņa sāpes.
← Chapter 1
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 3 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42