bible
ra
🌐 Language
English
Español
Français
Deutsch
Português
Italiano
Nederlands
Русский
中文
日本語
한국어
العربية
Türkçe
Tiếng Việt
ไทย
Indonesia
All Languages
Home
/
Latvian
/
Latvian LTV 1965
/
Job 4
Job 4
Latvian LTV 1965
← Chapter 3
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 5 →
1
Tad temanieds Elifass atbildēja un sacīja:
2
„Vai ņemsi Jaunā, ka tev kādu vārdu teiksim? Bet, —kas gan spētu klusu ciest?
3
Redzi, tu esi daudzus uzmudinājis, nogurušo rokas sdprinājis.
4
Tavs padoms lika uzceldes pakritušam, tu pats iedvesi slābani kļuvušiem ceļiem spēku.
5
Bet tagad, kad tev pašam tas ir uznācis, tad tu esi nokāris galvu, kad tevi pašu tas skat, tad tu esi iztrūcinājies!
6
Vai tava Dieva bijība nav arī tava cerība? Un tava dzīves ceļa nevainība—tava paļāvība?
7
Lūdzams apdomā, kas tad, nevainīgs būdams, ir aizgājis bojā? Un no kupa laika sākot ir tikuši iznicināti taisnie?
8
Tik tālu, cik es redzu, de, kas nelaimei vagu dzinuši un kas varas darbus sējuši, de tos dabūjuši arī pļaut.
9
Proti, de iet jau bojā no Dieva dvašas vien, un no viņa bardzības gara de iznīkst.
10
Lauvas rūkoņa, vecā lauvas balss ir apklususi, un ir izlūzuši jauno lauvu zobi,
11
Bet ja vecam lauvam pietrūkst laupījuma, tad tas nobeidzas, un lauvas mātes mazuļiem jāizklīst.
12
Bet pie manis piezagās slepeni vārds, un manas ausis no tā uztvēra tikai čukstus
13
Kopā ar nakts parādību ierosinātājām domām laikā, kad miegs mēdz pakļaut cilvēkus savai varai;
14
Tad mani sagrāba bailes un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus,
15
Kāds gars gāja man garām, un visi mani galvas mati sacēlās stāvus!
16
Bet tad tur stāvēja, bet es to nepazinu sejā—kāda parādība manu acu priekšā; tā palika bez kusdbām stāvot, bet balsi es dzirdēju čukstam:
17
Vai cilvēks var būt taisns Dieva priekšā, un mirsdgais šķīsts sava Radītāja priekšā?
18
Redzi, Viņš pats saviem kalpiem neuzticas, un saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu.
19
Cik lielākā mērā vēl tiem, kas mīt mālu graustā, kas no pašiem pamatiem ir veidojums no pīšļiem, kas drīzāk nekā kode tiek sadragāti?
20
Visu laiku no rīta līdz vakaram tie top dauzīti un drupināti, un neviena nepamanīti tie pazūd uz visiem laikiem!
21
Vai tā nav? Tik tiešām ir tā: ja viņu telts atbalsta mietu un virvi izrauj, tad viņi mirst, paši nezinādami, kā.“
← Chapter 3
Jump to:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 5 →
All chapters:
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42